„Ja gribi būt vesels, rūdies un aplejies ar aukstu ūdeni...” – visiem zināmie vārdi no bērnības ir īstenoti dzīvē, un kā vēl! Mīnus 160 grādi pēc Celsija un Jūs- mundri, jautri un gatavi gāzt kalnus!

Sals, aukstums, karstums ir zināmi un tik stipri pierasti jēdzieni, ka jautājums: „Kas tad ir aukstums?” daudzos izraisīs nesapratni un smīnus.

„Aukstums” – tas ir tad, kad ir „auksti”, bet kas tad ir – „auksti”?

Un tā bezgalīgi. Lielākajam skaitam cilvēku nevajag aizdomāties par ikdienas dzīvē pašsaprotami ienākušiem jēdzieniem, tādiem kā „aukstums” un „siltums”. Un, ja pret siltumu, tas ir pret tā ārstnieciskajām īpašībām, mēs attiecamies pozitīvi, tad savukārt apgalvojums, ka aukstums atstāj daudz ārstnieciskāku iespaidu uz organismu, daudziem kļūs par īstu atklājumu.

Katrs zina, ja gribi tikt vaļā no saaukstēšanās – aplejies ar aukstu ūdeni vai ienirsti āliņģī. Tas, ka pie sasistas vai apdedzinātas vietas vajag pielikt aukstu monētu un sāpes samazināsies, ir zināms katram bērnam! To pašu principu izmanto ķirurgi, kad pēc operācijas liek termoforu ar ledu uz rētas vai svaigām šuvēm.

Aukstuma pielietošana ārstnieciskos nolūkos ir zināma jau no antīkiem laikiem un auksta ūdens un ledus ārstnieciskās iedarbības pieminēšana skaistuma un aktīvi ilga mūža pagarināšanai, kā arī pretsāpju un pretiekaisuma efekta pieminēšana, sastopama vēl Hipokrāta un Avicenas darbos. Aukstumārstēšanas tradīcijas atrada savu turpinājumu un attīstību turpmākajos medicīnas attīstības etapos (Celsijs, Halēns, Virhovs, Samoilovičs, Pirogovs u.c.)

Vairāk nekā pirms 100 gadiem vācu zinātnieks, mācītājs P. Kneips, ielēca ledainā Dunajā, lai izārstētos no plaušu karsoņa, pierādīja pats uz sevis, ka pašu smagāko slimību var pieveikt, pateicoties pašizārstēšanās spēku stimulēšanai. Vēlāk viņš attīstīja rūdīšanās un siltumārstēšanās sistēmu tā, ka tā arī šodien ir mūsdienu medicīnas sastāvdaļa.

Metodi nosauca par „Krioterapiju” no grieķu valodas „krio” – ledus.

Pirmos zinātnieciskos darbus krioterapijas jomā sāka veikt Japānā aptuveni pirms 50 gadiem. Zinātniekam Tosimo Jamaučhi no uzlecošās Saules valsts bija nepieciešams atrisināt samērā sarežģītu uzdevumu – atrast iespēju atjaunot kustīgumu, samazināt sāpes locītavās un uzlabot slimnieku kopējo pašsajūtu. Risinājums tika atrasts- sasniegt cerēto mērķi palīdzēja šķidrā slāpekļa un gaisa tvaiku maisījums no – 130 līdz – 160 grādiem. Tas izraisīja īstu revolūciju krioterapijas jomā.

Tosimo Jamaučhi darbu rezultāti runā paši par sevi. Aptuveni 80% pacientu gandrīz pilnībā tika vaļā no sāpēm un atgriezās pie pilnvērtīgas dzīves.

Pirmo reizi Tosimo Jamaučhi paziņoja par savu metodi 1979.gadā reimatoloģijas kongresā Vīzbādenē (Wiesbaden/ Vācija). Pēc dabas praktiskie vācieši, kuru ārstēšanās tradīcijas ar aukstumu bija nesatricināmas, ātri uztvēra loģiku un šīs idejas klīnisko jēgu. Un jau 1984.gadā profesora R. Frīke klīnikā sāka strādāt krioterapijas modulis, veicot 100 procedūras dienā. Uz šodienu Rietumeiropā pastāv vairāk, nekā 400 kriomedicīnas centru, kur miljoniem cilvēku ir iespēja saņemt ārstnieciskās atveseļošanās procedūras.